Otrdien, 30. maijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstis dalījās informācijā par situāciju savas valsts lauksaimniecības un pārtikas tirgū un apmainījās viedokļiem par Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu Eiropā.
Patlaban Eiropas Komisija (EK) strādā pie priekšlikuma sagatavošanas atbalstam gan Ukrainas pierobežas valstīm, kas Krievijas militārās agresijas dēļ cieš no pieaugušā Ukrainas lauksaimniecības produktu importa, gan citām dalībvalstīm, kuras saskaras ar dažādiem klimatiskiem, ģeopolitiskiem vai citiem apstākļiem. Ministrs Padomē uzsvēra, ka EK būtu daudz aktīvāk jāiesaistās situācijas risināšanā Eiropas lauksaimniecības un pārtikas produkcijas tirgū, piedāvājot savus risinājumus un neatstājot Ukrainas importa radīto sarežģījumu mazināšanu tikai pašu dalībvalstu ziņā. Lai situāciju efektīvi un ātri risinātu, izvairoties no nevienlīdzīgas konkurences ES iekšējā tirgū, EK ir jāveic aktuāla, izvērsta un padziļināta analīze par Ukrainas importa ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanu ES dalībvalstīs.
Latvijā piensaimniecība turpina saskarties ar nopietnām grūtībām, un piena ražotāju dzīvotspēja ir apdraudēta, piedzīvojot strauju piena iepirkuma cenas kritumu gada pirmajos mēnešos.
“Lēmumi, kas skar krīzes situāciju, jāpieņem daudz straujāk, nekā tas ir pašlaik, kad mēs jau pusi gada gaidām atbildi par ārkārtas atbalstu no Eiropas Savienības lauksaimniecības rezerves fonda Latvijas piensaimniecībai,” uzsver Didzis Šmits. “Nekādā gadījumā atbalsts nedrīkst būt balstīts uz tiešmaksājumiem, kur valstis, kurās ir lielāka krīze, bet zemākie tiešmaksājumi (kā Latvijā un Lietuvā) saņemtu kopsummā mazāku atbalstu nekā valstis, kuras nesaskaras ar akūtu krīzi.”
Prognozējams, ka ar grūtībām šāgada otrajā pusē varētu saskarties arī Latvijas graudkopības sektors. Graudu un rapšu iepirkuma cenas ir ievērojami kritušās, un tās nesegs ieguldījumus, kas 2023. gada ražas ieguvei tika veikti par augstajām 2022. gada ražošanas resursu cenām.
