Otrdien, 26. martā, zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā ministri apsprieda risinājumus, kā ātri un efektīvi reaģēt uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē. Latvijas un citu ES valstu lauksaimnieki jau ilgstoši strādā ļoti sarežģītos ekonomiskajos apstākļos satricinājumu ekonomikā un krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Tāpat traucējošu ietekmi uz lauksaimniecisko darbību atstāj vairāki ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nosacījumi, kurus nepieciešams grozīt.
Latvija novērtē un atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu izmaiņām KLP Stratēģisko plānu regulā. Priekšlikums piedāvā vairākus būtiskus risinājumus, kurus rosinājuši Latvijas un citu valstu pārstāvji. Gan formālās, gan neformālās sarunās un intensīvās diskusijās ir izdevies pārliecināt EK par to pamatotību, lai steidzami panāktu nepieciešamo ES lēmumu pieņemšanu.
EK priekšlikums paredz mazās lauku saimniecības, kuru platība ir mazāka par 10 ha, atbrīvot no pārbaudēm un sodiem, kas saistīti ar nosacījumu sistēmas prasību ievērošanu. Tiek paredzēta iespēja grozīt KLP stratēģiskos plānus vismaz divas reizes gadā, kas nodrošinās ES dalībvalstīm lielāku elastību un dos iespēju pielāgot atbalsta pasākumus atbilstoši aktuālajai situācijai un vajadzībām.
Tomēr, kaut arī ir sāktas steidzamas ES līmeņa darbības, lai uzlabotu situāciju lauksaimniecības nozarē, Latvija uzskata, ka piedāvātās izmaiņas nav pietiekamas un pilnībā nerisina pašreizējās problēmas. Uz lauksaimnieku pleciem tiek uzliktas aizvien augstākas pamatprasības klimata un vides jomā, nenosedzot to ieviešanas izmaksas vai radītos zaudējumus. Tāpēc zemkopības ministrs diskusijā aicināja iesākto KLP vienkāršošanas darbu turpināt, pārskatot vēl citus būtiskus politikas elementus.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Viena no lielākajām pašreizējām problēmām, ar ko saskaras lauksaimnieki, ir Kopējās lauksaimniecības politikas neparedzamība, jo tā var tikt papildināta ar jaunām prasībām, kas izriet no pieņemtajiem tiesību aktiem citu politiku jomās. Piemēram, jaunie ES tiesību akti vides un klimata jomā kļūst arvien ambiciozāki. Latvija uzskata, ka jaunie pieņemtie nosacījumi nedrīkst negatīvi ietekmēt citu jau pastāvošu politiku nosacījumus un mērķus. Ir ļoti svarīgi turpmāk nodrošināt esošās politikas paredzamību un politiku savstarpēju saskaņotību. Neziņa par lauksaimniecības politikas nākotni un stabilitāti pašreizējā plānošanas periodā ārkārtīgi apgrūtina lauksaimnieku darba plānošanu un pamatnodarbošanos – apgādāt sabiedrību ar pārtiku.”
Savukārt diskusijā par tirgus situāciju EK informēja par tās priekšlikumu tarifu palielināšanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas. Ministrs atgādināja, ka Latvija bija pirmā no ES dalībvalstīm, kura aicināja nekavējoties pieņemt ierobežojošus pasākumus šādu produktu importam ES. Tāpēc Latvija atzinīgi vērtē, ka intensīva darba rezultātā EK ir sadzirdējusi Latvijas un līdzīgi domājošo valstu lūgumu un ir spērusi soli pareizā virzienā, lai pieņemtu ES līmeņa risinājumu.
