Ziņo par ES fondu apguvi un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību
Otrdien, 24. janvārī Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots atbildes projekts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai (SPIRK) par Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem.
Atbildes vēstulē FM kā ES fondu vadošā iestāde sniedz novērtējumu par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, atsaucoties uz SIA „Stockholm School of Economics in Riga” veikto pētījumu FM pasūtījumā.
Pētījumā sniegtie dati līdz 2020. gadam kopumā raksturo ES fondu labvēlīgo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Saskaņā ar modeļa simulācijas rezultātiem, ES fondu izraisītais reālā IKP pieaugums periodā no 2002. līdz 2020. gadam ir robežās no 0,5% līdz 8,7% gadā. Vidējais ES fondu izraisītais IKP palielinājums veido 3,9% gadā.
Pieprasījuma pusē lielāko pozitīvo ietekmi ES fondi rada uz privāto patēriņu (vidēji 4% gadā), kas izskaidrojams ar reālo ienākumu palielinājumu. Tāpat ES fondi nozīmīgi stimulē investīciju izaugsmi (vidēji 4% gadā). Mērena ir ietekme uz eksporta pieaugumu (vidēji 0,2% gadā), kas skaidrojams ar to, ka vienlaicīgi ar produktivitātes pieaugumu ES fondi palielina reālās algas. Savukārt ietekme uz importu ir daudz lielāka (vidēji 3,9% gadā), jo ES fondi stimulē gan privātā patēriņa, gan investīciju palielinājumu, kas savukārt atspoguļojas augstākā importa pieaugumā.
Novērtējot ES fondu ietekmi uz darba tirgu, jāatzīmē, ka fondu investīcijas sekmējušas darbaspēka produktivitātes pieaugumu - vidēji par 2,9% gadā.
Atbildes vēstulē SPIRK arī ziņots par ES fondu apguvi līdz 2011. gada 31. decembrim, informējot, ka sasniegtais apstiprināto projektu un noslēgto līgumu apjoms vērtējams pozitīvi. Atbilstoši prognozēm 2011. gada sākumā, apstiprināto līgumu īpatsvars pret ES fondu finansējumu 2011. gada izskaņā ir ticis sasniegts 87% apmērā. Neskatoties uz stingro finanšu disciplīnu, lielākā daļa ministriju diemžēl visa gada garumā nav pildījušas pašas savus noteiktos finanšu mērķus, attiecīgi 2011. gada noslēgumā tos īstenojot 91% apmērā.
Vienlaikus Saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju noteiktās saistības Latvija ir izpildījusi ar uzviju - par 112% jeb 466,4 miljonu latu apmērā.
Saskaņā ar pieejamajiem datiem par sasniegtajiem rādītājiem līdz 2011. gada 3. ceturkšņa beigām, kopumā secināts, ka rādītāju sasniegšanas progress bijis atšķirīgs gan starp nozarēm, gan arī vienas nozares ietvaros – ir rādītāji, kas jau šobrīd pārsniedz sākotnēji plānoto, kā arī ir vairāki rādītāji, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl nav sasniegti vēlamajā apjomā.
Piemēram, transporta jomā noslēgto līgumu ietvaros plānots izbūvēt un rekonstruēt ceļus 905 km garumā, pārsniedzot sākotnēji plānotos 386 km par 134%, jo ir ticis piešķirts papildu finansējums. Taču jāņem arī vērā, ka projektu (īpaši lielo projektu) īstenošanas progresu ir pagājušajā gadā kavējušas problēmas iepirkumos (pārsūdzības, nepilnīgas iepirkuma dokumentācijas, kuras tikušas pārstrādātas un uzlabotas un iepirkums ticis izsludināts atkāroti), kā ir bijušas problēmas ar zemju atsavināšanu un cenu svārstībām.
Visus rādītājus plānots sasniegt pēc projektu īstenošanas, kad arī varēs izvērtēt kopējo ES fondu ietekmi uz transporta nozari un ekonomisko labumu, taču jau tagad var secināt, ka ir uzlabota ceļu kvalitāte un satiksmes drošība, sniedzot pozitīvu ietekmi uz visiem satiksmē iesaistītajiem dalībniekiem. Savukārt mazo ostu infrastruktūras uzlabošanas ietvaros pabeigtie darbi pozitīvi ietekmēs starptautisko kravu pārvadājumu attīstību, tādējādi nodrošinot ostu izaugsmi un veicinot reģionu attīstību.
Attiecībā uz enerģētikas un vides nozari ir labi veicies ar prioritātes „Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veidošana” rādītāju sasniegšanu – uzlabota siltumenerģijas ražošanas efektivitāte rekonstruētajos siltumavotos, sasniedzot plānoto rādītāju par 105%. Energoefektivitātes jomā rādītāji patstāvīgi uzlabojas, īpaši ievērojams progress ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātē, kuras ietvaros 2011.gada 1.pusgadā pabeigta 24 māju renovācija.
Salīdzinoši labs progress ir izglītības un zinātnes nozares rādītājiem, piemēram, 125 skolās ir modernizēti 500 dabas zinātņu kabineti. Tāpat ir atbalstīti 1383 doktoranti (86 % no plānotā mērķa 2013.gadam) un 1024 maģistranti (41% no kopējā mērķa 2013.gadam).
Uzņēmējdarbības un inovāciju aktivitāšu ietvaros pabeigti 540 uz ārējo tirgu apgūšanu vērsti projekti, izpildot 164% no noteiktā plāna uz plānošanas perioda beigām. 177 uzņēmumi saņēmuši atbalstu garantijas vai paaugstināta riska aizdevumus (77% no plānotā uz 2015.gadu). Atbalstīti arī 426 ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kas jau sasniedz 520% no noteiktās rādītāja vērtības.
Daļai aktivitāšu rezultāta rādītāji vēl nav sākuši pildīties, jo tās uzsāktas, piemēram, tikai 2010.gadā, tomēr paredzams, ka līdz perioda beigām noteiktie rādītāji tiks sasniegti.
Informācijas sagatavotājs:
Agnese Beļkeviča
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr. 67083938
Agnese.Belkevica@fm.gov.lv
