Zemkopības ministrs Armands Krauze pirmdien 21. oktobrī, piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Luksemburgā, kurā dalībvalstis apsprieda priekšlikumu nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Mēs nebijām gatavi samierināties ar tādiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem nākamā gada zvejas iespējām, kuras praksē varētu radīt apdraudējumu zvejniecības pastāvēšanai Baltijas jūrā, tai skaitā ļoti jutīgajos piekrastes zvejas reģionos Dienvidkurzemē, kuru skartu Komisijas piedāvātais radikālais mencu piezvejas ierobežojums. Savukārt lielajiem zvejniekiem un zivju apstrādātājiem brētliņu samazināšana par 42 procentiem nestu graujošas sekas. Tāpēc aktīvās un intensīvās diskusijās centāmies panākt sākotnējā priekšlikuma nozīmīgus uzlabojumus, lai mazinātu to negatīvo ietekmi. Mūsu zvejniecības un tradicionālās piekrastes dzīvesziņas saglabāšana ir ļoti svarīgs ministrijas uzdevums un ir pastāvīgā tās rūpju lokā. Mēs nedrīkstam arī pieņemt ES zvejniekiem kaitējošus lēmumus apstākļos, kad Krievija turpina palielināt savu zveju Baltijas jūrā un tādējādi iznīcina visus mūsu nozveju ietaupījumus un centienus uzlabot krājumu situāciju.”
Pēc ilgām diskusijām Luksemburgā svētdien un pirmdien (20. un 21. oktobrī) Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) nozares ekspertu sanāksmē un pēc tam arī Padomes sanāksmē tika akceptēti Baltijas jūras valstu kopīgie priekšlikumi par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā. Panāktais kompromiss 22. oktobrī tika vienprātīgi apstiprināts Padomē, kas nozīmīgi mīkstināja EK sākotnēji piedāvātos vairāku zivju krājumu zvejas un arī atpūtas zvejas (makšķerēšanas, pašpatēriņa zvejas) ierobežojumus 2025. gadam.
Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā par nozvejas kvotām 2025. gadam ES dalībvalstīm piedāvātais nesamērīgi lielais brētliņas nozvejas samazinājums – 42% salīdzinājumā ar 2024. gadu izsauca vairāku dalībvalstu neapmierinātību. Latvija asi nostājās pret šādu priekšlikumu, kas nekādā ziņā neatbilda Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajos ieteikumos norādītajam situācijas vērtējumam, kas vēl arvien liecina par spēcīgu un lielu brētliņu krājumu un atbildīgu zvejas līmeni ilgtspējīgā apjomā. Vienīgās zinātnieku bažas bija par vairāku gadu brētliņu neražīgām paaudzēm, bet tās, iespējams, ir saistītas ar vides un citiem neskaidriem, brētliņu nārstam nelabvēlīgiem apstākļiem, nevis zveju. Tāpēc Baltijas jūras valstis nāca klajā ar kopīgu priekšlikumu par papildu brētliņu krājumu aizsardzības pasākuma noteikšanu - trīs mēnešu traļu zvejas lieguma brētliņu nārsta perioda laikā no maija sākuma līdz augusta beigām.
Arī atsevišķiem citiem zivju krājumiem, piemēram, mencām EK piedāvāja daudz lielākus ierobežojumus, nekā tas būtu nepieciešams šo krājumu un citu sugu zvejas iespēju saglabāšanai. Latvijai nebija pieņemams Austrumbaltijas mencas piezvejas radikālais samazinājums, kas visticamāk izraisītu liegumu turpināt citu sugu zveju, kad būs sasniegts mencu piezvejas pieļaujamais maksimums vai arī tas izraisītu mencu piezveju izmetumu draudus piekrastes zvejā. Taču to darīt atbilstoši ES likumdošanai ir aizliegts.
Jāuzsver tas, ka mencām un lašiem, kā tas ir daudzu gadu garumā, ir atļauta tikai piezveja citu sugu zvejā. Diemžēl - pēc specializētas šo sugu zvejas pārtraukšanas - minēto zivju krājums jūrā neatjaunojas, kas skaidri norāda uz citiem ar zveju nesaistītiem apstākļiem, kuri Baltijas jūrā neuzlabojas. Padomes sēdē visas Baltijas jūras valstis, kā arī vairākas citas dalībvalstis vienojās jautājumā par pelēkā roņa un jūraskraukļa (kormorāna) populācijas straujā pieauguma ļoti negatīvo ietekmi uz apdraudēto vērtīgo zivju sugu krājumiem.
Grūto sarunu rezultātā Latvijai 2025. gadam Baltijas jūrā un Rīgas līcī tika piešķirtas šādas zvejas iespējas* (salīdzinot ar 2024. gadu):
menca 22.-24. apakšraj. (10 tonnas, tikai piezveja) – 17% samazinājums (salīdzinot ar EK sākotnējā priekšlikuma 75% samazinājumu),
menca 25.-32. apakšraj. (37 tonnas, tikai piezveja) – 27% samazinājums (salīdzinot ar EK sākotnējā priekšlikuma 69% samazinājumu),
reņģe Baltijas jūrā (2326 tonnas) – 108% palielinājums,
reņģe Rīgas jūras līcī (22 408 tonnas) – 10% palielinājums,
brētliņas Baltijas jūrā (19 299 tonnas) – 30,6% samazinājums (salīdzinot ar EK sākotnējā priekšlikuma 42% samazinājumu),
lasis Baltijas jūrā (4585 gab, tikai piezveja) – 36% samazinājums.
* Norādītie skaitļi ir provizoriski, oficiālie būs pieejami pēc regulas publicēšanas
