Otrdien, 20. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi), Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2016. gada 30. jūnijam. Tāpat MK tika izskatīts ikmēneša informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju ieviešanas statusu līdz š.g. augustam. FM papildus sniedza informāciju par aktuālo progresu š.g. septembrī: līdz šim ir apstiprināti 79% no ES fondu ieviešanai nepieciešamajiem MK noteikumiem un ir uzsāktas vairums (58%) no visām 2014. – 2020. gada plānošanas periodā paredzētajām projektu atlasēm.
“Šī gada laikā valdības veltītā pastiprinātā uzmanība ES fondu investīciju “palaišanai” apritē nodrošina iespēju sasniegt valdības uzstādīto mērķi līdz 2016. gada beigām un apstiprināt gandrīz visus ES fondu ieviešanai nepieciešamos MK noteikumus, t.i. 90% no kopējās ES fondu aploksnes. Tādējādi tiek nodota “stafete” projektu īstenotājiem maksimāli efektīvi izmantot sniegtās iespējas valsts interesēs – attīstības finansējumu infrastruktūrai un citām nozarēm saņemam tieši no ES fondiem, tādēļ kritiski svarīgi, lai šīs investīcijas Latvijā ienāk pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus jāatzīst, ka ES kontekstā Latvija ir līderpozīcijās ES fondu maksājumu saņemšanā,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tāpat ministre uzsvēra, ka Eiropas Komisijai ES fondu ieviešanā ir vairāk jāuzticas dalībvalstīm, lai tādējādi ļautu elastīgāk pieņemt lēmumus un nodrošinātu efektīvāku ES fondu finansējuma ieguldīšanu valsts tautsaimniecībā.
Šobrīd norisinās aktīva nākamā ES fondu ieviešanas fāze – projektu līgumu slēgšana un ieviešana. Līdz š.g. 1. septembrim Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 115 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu vairāk nekā 902 miljonu eiro apmērā. Notiek arvien jaunu projektu apstiprināšana, līgumu slēgšana un atbalsta maksājumu veikšana par jau padarītiem darbiem.
Kā ziņots, Latvija līdz 2016. gada 12. septembrim ir saņēmusi 6,65% no 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamā ES fondu finansējuma un ar šo statistiku ierindojas sekmīgāko valstu vidū ES fondu ieviešanā, Atzīmējams, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas saņēmusi ne tikai avansa, bet arī starpposma maksājumus – tie iespējami vien pēc darbu daļas veikšanas. Pēc EK iesniegto maksājumu pieprasījumu apjoma Latvija ieņem 4. vietu ES, savukārt pēc saņemtajiem kopējiem maksājumiem – 6. vietu starp visām 28 ES dalībvalstīm.
“Šī gada otrā pusē ir straujš izsludināto atlašu un uzsākto projektu skaita kāpums, kā rezultātā Latvija ES fondu ieviešanā ir apsteigusi vairumu citu dalībvalstu. Arvien jaunas tautsaimniecības jomas saņem ES fondu maksājumus, sniedzot iespēju Latvijas prioritātēs ieguldīt ievērojamus papildu līdzekļus. Ja 2016. gadu varam uzskatīt par ES fondu investīciju stratēģisko izvēļu un priekšnosacījumu izstrādes periodu, tad, sākot ar 2017. gadu, varam sagaidīt ievērojamu pieaugumu investīcijās un reālā naudas plūsmā tautsaimniecībā un valsts budžeta ieņēmumos, saņemot maksājumus no Eiropas Komisijas par sekmīgi īstenotiem projektiem. Tāpat, raugoties tālredzīgi un balstoties uz risku izvērtējumu, svarīgi, lai šobrīd panāktais sasniegums – iespēja īstenot projektus – tiktu sekmīgi izmantots. Šobrīd aktuāls jautājums, vai būs pietiekama nozaru, tai skaitā darbaspēka, kapacitāte” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Papildus MK īpaši tika atzīmēti vēl šogad pieņemami lēmumi nozīmīgu investīciju stratēģiskās izvēlēs un nosacījumos gan veselības jomā, gan saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kā arī Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projekta pabeigšanu. Bez tam, FM vērsa valdības uzmanību uz investīciju “absorbcijas” izaicinājumiem, kas varētu rasties intensīva investīciju kāpuma periodā īpaši 2017. – 2019. gadā. FM atsaucas arī uz nākamo gadu investīciju ieviešanas kapacitātes trūkuma un nozaru ekonomikas “pārkaršanas” risku, kas aprakstīts arī š.g. septembra Latvijas būvniecības nozares pārstāvju “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” vēstulē par naudas plūsmas sabalansēšanu vidējā termiņā. Jautājums izskatīts arī Saeimas Eiropas lietu komisijā š.g. 19. septembrī, izskatot ES fondu investīciju progresa jautājumu.
Ņemot vērā, ka turpmākajos gados paredzams straujš būvniecības un citu darbu pieprasījuma kāpums, Ekonomikas ministrijai kā par būvniecības nozari atbildīgā ministrija apņēmās veikt analīzi par turpmākajos gados kopumā valstī sagaidāmām investīcijām, darbaspēka un citu resursu pieejamību un ietekmi uz tirgus cenu un kvalitāti. Ekonomikas ministrija veiks ekonomikas pārkaršanas risku analīzi un līdz š.g. 31. decembrim iesniegs MK informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu ekonomikas pārkaršanas risku novēršanu vai mazināšanu un sabalansētu ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju plūsmu ar būvniecību saistītajos projektos.
Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK arī turpmāk sniegs ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā – informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem. Papildus, sākot ar 2016. gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu.
Ziņojumi MK pieejami ES fondu mājaslapā.
Informācija par visām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm ir pieejama šeit.
Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67083990
lauma.silakaktina@fm.gov.lv
