Trešdien, 10. maijā, Valmierā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Latvija ir sekmīgi noslēgusi ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodu un ļoti aktīvi ievieš esošajā plānošanas periodā pieejamos ES fondu līdzekļus.
“Latvija var lepoties ar visu nosacījumu izpildi, lai 2007. – 2013. gada plānošanas periodā saņemtu ES fondu finansējumu pilnā apmērā Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma kāpināšana, pat dubultošana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Uzraudzības komiteju iepazīstināja ar ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanas progresu. Jau līdz 2016. gada beigām sniegta izglītība 30 036 bezdarbniekiem, izveidotas 1 743 darba vietas, nodarbinātības pasākumos iesaistīti 18 857 jaunieši, rekonstruēti 199 kilometri reģionālo, galveno ceļu, atbalstīti 916 komersanti un nodrošināti pretplūdu pasākumi 6 020 iedzīvotājiem. Vairāk informācijas par sasniegto skatīt infografikās šeit. Arvien pieaug uzsākto projektu skaits strauji aug, kā arī jau šobrīd ir pabeigti ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projekti.
Tradicionāli Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sanāksmes ietvaros tās dalībnieki iepazīstas ar ES fondu ieguldījumu Latvijas reģionos. Šoreiz sēde norisinās Valmierā, kas var lepoties ar ļoti veiksmīgiem ES fondu projektiem. Kā atzīst Valmieras mērs Jānis Baiks, ES fondi ir ļāvuši strauji augt un attīstīties Valmieras uzņēmumiem un visai pilsētai.
“Kohēzijas politika ir galvenais mehānisms Eiropas Savienībā, kas nodrošina atbalstu katram iedzīvotājam un saliedē Eiropu,” atzīst arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriela Gana (Muriel Guin) pauda atzinību par Latvijas sasniegto 2007. – 2013. gada plānošanas perioda noslēgšanā un esošā perioda ieviešanā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību arvien kāpināt ES fondu ieviešanas tempu. Vienlaikus tika uzsvērts komunikācijas par ES fondu ieguldījumu nozīmīgums – dalībvalstīm pēc iespējas vairāk ir jāinformē sabiedrība par priekšrocībām, ko sniedz Kohēzijas politika katram iedzīvotājam viņa valstī, reģionā, tuvākajā apkārtnē. Savukārt Finanšu ministrija iepazīstināja Uzraudzības komiteju ar Latvijas paveikto ES fondu komunikācijas jomā.
Uzraudzības komitejā un ikgadējā novērtēšanas sanāksmē atbildīgās iestādes un Finanšu ministrija informēja par atsevišķām jomām un projektiem, kuriem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, lai nodrošinātu ātrāku un reizē kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Finanšu ministrija skaidroja, ka Ekonomikas ministrija ir informējusi Ministru kabinetu, ka pārkaršanas riski būvniecības sektorā nedraud. Tāpat Ekonomikas ministrija skaidroja komersantiem pieejamā atbalsta ieviešanas progresu, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija informēja klātesošos par aktuālajiem jautājumiem ES fondu ieviešanā savās nozarēs.
Cita starpā Uzraudzības komitejā tika paustas Latvijas prioritātes Kohēzijas politikā pēc 2020. gada, proti, produktīvas investīcijas uzņēmējdarbībā, energoefektivitātē, pētniecībā un izglītībā, kā arī nodarbinātībā, sociālajā iekļaušanā un veselībā. Latvijas skatījumā ir jāturpina atbalstīt teritoriju integrētu attīstību, tāpat ir būtiski ir nodrošināt līdzsvaru starp dažādiem Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieviešanas mehānismiem, saglabājot nozīmīgus granta elementus ES līdzfinansējumam, īpaši mazāk attīstītos reģionos, kur aizvien nepieciešamas nozīmīgas investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā. Turklāt nepieciešama pēc iespējas savlaicīgā regulējuma izstrāde un pēctecība esošajā periodā veiktām reformām, lai pāreja starp periodiem būtu pēc iespējas ātra.
Pēc Uzraudzības komitejas sēdes š.g. 11. maijā sēdes dalībnieki dosies projektu vizītēs uz tādiem ES fondu projektiem, kā AS “Valmieras stikla šķiedra”, SIA “Valpro”, SIA “Milda KM” un Valmieras biznesa inkubatoru. Katra projektu vizīte ir pieredzes apmaiņa – iespēja pārņemt labāko ES fondu projektu īstenošanas praksi.
ES fondu Uzraudzības komiteja ir izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši darbības programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Uzraudzības komitejas sēdē piedalās Eiropas Komisijas pārstāvji un valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji, tādējādi nodrošinot efektīvu partnerību un plašu interešu pārstāvību. Uzraudzības komitejas darbs norit arī tās apakškomitejās, un projektu atlases kritēriji tiek apstiprināti arī rakstiskajās procedūrās, negaidot kārtējo Uzraudzības komitejas sēdi.
Uzraudzības komitejas sēdes ir vērojamas tiešsaistē, nodrošinot atklātību un iespējas jebkuram interesentam sekot sēdes norisei. Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtība un izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī, kas pieejams šeit.
ES fondu mājaslapā un CFLA mājaslapā esošais pieejamā atbalsta meklētājs sniedz iespēju atrast savai jomai pieejamo ES fondu finansējumu. Šeit ir pieejama informācija par visām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm, savukārt šeit ir informācija par jau izsludinātajām atlasēm un projektu iesniegumu sagatavošanu.
